Senie un retie iespieddarbi

KLIKŠĶINĀT UZ ATTĒLA, LAI SKATĪTU LIELĀKU

Rīgas pilsētas bibliotēkas dibināšanas kvīts un pirmās četras grāmatas. 1524

Vecākā inkunābula Latvijā ir fragments no 1460. gadā Maincā iespiestās latīņu valodas mācību grāmatas „Catholicon”, ko sastādījis dženovietis J. Balbus <br><a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/02-Catholicon.jpg>Apskatīt lielāku</a><b></b>

Svētais Patriks (Jacobus de Voragine. Legenda aurea sive Historia Lombardica. Augsburg, 1471 sive 1472) <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/04-StPatrick.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Regiomontanus. Calendarium. Nürnberg, 1474

Alexander de Hales. Summa universae theologiae. Nürnberg, 1482 (viens no senākajiem iespieddarbiem LU Akadēmiskajā bibliotēkā) <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/06-AlexanderDeHales-SummaUniversae-Nuernberg-1482.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Plenarium. Venezia, 1496 (pasaulē vienīgais eksemplārs) <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/07-plenarium-1496.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Missale Viburgense. Lübeck, 1500 (pasaulē vienīgais eksemplārs)

Breviarium Rigensis. Amstelredam, 1513 (pasaulē vienīgais eksemplārs, viens no senākajiem Amsterdamas iespieddarbiem) <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/09-Breviarium_Rigensis-Amstelredam-1513.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Luther M. Der hundert und Sieben und zwentzigst psalm ausgelegt an die Christen zu Rigen ynn Liffland. Wittenberg, 1524 (Rīgas reformācijas kustības dalībniekiem adresētā M. Lutera brošūra)

Aeneus Sylvius. Historia Bohemica. Colonia, 1532

Funccius I. Chronolgia. Regiomontum, 1552 (grāmata no Polijas karaļa Sigismunda II Augusta bibliotēkas)

Rīgas ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs sastādījis pirmo kalendāru Rīgai 1565. gadam. Iespiests Kēnigsbergā

Philipp Melanchton. Corpus Doctrinae. Wolfenbuettel, 1576

Vecākais iespiestais teksts latviešu valodā, tā saucamā Hāzentētera tēvreize. Publicēta Šveices humānista S.Minstera „Kosmogrāfijā”. Bāzele, 1578

Kanizijs P. Catechismus Catholicorum. Vilne, 1585 (faksimilizdevums, pirmā līdz mūsdienām saglabājusies grāmata latviešu valodā)

Boccius A. Carmen gratulatorium. Riga, 1588 (pirmā Rīgā iespiestā grāmata – apsveikuma dzejolis Polijas karalim Sigismundam III)

Rīdzinieka Bazīlija Plīnija „Slavas dziesma Rīgai” pirmizdevums. Leipciga, 1595

Minshaeus J. The Guide into the tongues. Londinum, 1617 (grāmata no Anglijas karaļa Džeimsa I bibliotēkas)

Mancelius G. Lettisch Vademecum Riga, 1631 (G. Mancelis iedibina tā saucamo veco ortogrāfiju latviešu rakstu valodā) <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/21-Mancelius_G-Letisch_Vade_mecum-1631.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Shakespeare W. Comedies, Histories and Tragedies. London, 1632

Przywileie y Constitvcie Seymowe. Krakow, 1633

Pirmā latviešu valodas vārdnīca, ko Rīgā 1638. gadā izdevis Gerhards Šrēders. Vācu tautības latviešu literāta Georga Manceļa veidotā vārdnīca bijusi par pamatu visām vēlākajām <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/24-Mancelis_G-Lettus-1638-titlp.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Schefferus J. Lappland. Franckfurt am Mayn, Leipzig, 1675

Comenius J. A. Orbis sensualium pictus. Riga, 1682 <br><a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/26-comenius.jpg>Apskatīt lielāku</a><b></b>

Pirmā plašākā latviešu valodas gramatika. Sarakstījis vācu tautības latviešu valodnieks Heinrihs Ādolfijs. Jelgava, 1685 <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/27-Adolphi_H-Erster_Versuch-1685-titlp.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Ta Swehta Grahmata jeb Deewa Swehtais Wahrds. Riga, 1689 (pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā)

Architekt Polski. Krakow, 1690 <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/29-architekt.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Vācu tautības latviešu valodnieka Liborija Depkina sastādītā vācu – zviedru – poļu – latviešu vārdnīca. Rīga, 1705

Intelmann J. D. Arithmetischer Wegweiser oder nach Ehst- und Liefändischer Handlung gründlich eingerichtetes erstes Revalsches Rechenbuch. Halle, 1736

Holyck G. Neuvermehrtes vierfaches Gartenbuch. Franckfurth, Leipzig, 1739

Vācu tautības latviešu folklorista, mācītāja Gustava Bergmaņa 1789. gadā Rūjienā iespiestais tēvreižu krājums 152 valodās

Berens J. Chr. Blatt zur Chronik von Riga mit angezeigten Urkunden. Riga, 1780 (veltīts ķeizara Jozefa II vizītei Rīgā)

La Constitution Francaise. Paris, 1791 (Francijas Konstitūcijas pirmizdevums)

Gorani. Rom und seine Einwohner am Ende des XVIII. Jahrhunderts. Riga, 1794

Merkel G. Die Letten vorzüglich in Livland am Ende des philosophischen Jahrhunderts. Leipzig, 1797 (autors informēja Eiropas sabiedrību par latviešiem 18. gadsimtā)

Bergmann G. Erste Sammlung lettischer Sinngedichte. Ruien, 1807 (pirmais latviešu tautasdziesmu krājums)

Statut wielkiego ksiestwa Litewskiego. Sankt-Petersburg, 1811

J. Štrausa valšu koncerts Rīgā, 1837. g. 26. aprīlis <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/43-Strauss.jpg>Apskatīt lielāku</a>

F. Lista koncerts Rīgā, 1842. gada 18. marts

F. Čelakovska dzejolis “Nevis slinkojot un pūstot”. Atdzejojis Juris Alunāns. Jelgava, 1873 <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/45-Alunans-1873.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Pēc viduslaiku rokrakstu grāmatu parauga rakstīta grāmata. Pārtulkojis un pārrakstījis latviešu skolotājs un rakstnieks Ernests Dinsbergs. Dundaga, 1887 <a href=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/5mirkli/Iespieddarbi/Dazadi_Akademiska_bibloteka/46-Jana_Arndta_pirma_gramata_par_isto_kristigumu-1887.jpg>Apskatīt lielāku</a>

Vecākais paleotips LU Bibliotēkas reto izdevumu krājumā. Jacobus de Voragine. Legenda aurea sanctorum sive Lombardica historia. Straßburg, 1490

Merkel, Garlieb Helwig. Die Vorzeit Lieflands : ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes. Berlin, 1798–1799

Daudzvalodu vārdnīca. Полетика, Григорий Андреевич. Словарь на шести языкахъ: Россїйскомъ, Греческомъ, Латинскомъ, Французкомъ, Нѣмецкомъ и Англискомъ. Санктпетербургѣ, 1763

Stenders, Gothards Frīdrihs. Augstas Gudribas Grahmata no Pasaules un Dabbas. Jelgava, Aisputte, 1776. Pirmā dabaszinību enciklopēdija latviešu valodā (atkārtots izdevums)

Francijas Karaliskās Kancelejas lēmumu un epistolāro formu paraugu rokasgrāmata (Le stille et prothocolle de la Chancellerie de France, ensemble le guidon des secretaires, et le vestige des finances. Lyon : Benoist Rigaud, 1577)

A.V. Šmita (Anton Wilhelm Schmidt, 1735-1795) daudzvalodu vārdnīca no prof. J. Lautenbaha kolekcijas. Vācu, franču, itāļu, angļu, latīņu un spāņu vārdu tulkojumi tematiskā grupējumā (Deutsch, Französisch, Italiänisch, Englisch, Lateinisch und Spanisches Wörter-Buch. Nürnberg : gedruckt bey Paul Jonathan Felßecker, 1786)

Roterdamas Erasma (1466?-1536) sastādītā grieķu un latīņu sakāmvārdu un parunu kolekcija. Ietver ap 3000 anotētu ierakstu par politikas un morāles tēmām. Publicēta autora dzīves laikā (Adagiorum opus Des. Erasmi Roterodami. Basileae [Basel] : ex officina Frobeniana, 1528)

Grieķu enciklopēdiskā vārdnīca par seno Vidusjūras reģionu. Tajā iekļauti 30 000 vārdu skaidrojumi. Sastādīta Bizantijā 10. gs. 2. pusē (Suida = Σουιδα. Basileæ [Basel] : Apud Hieronymum Frobenum, et Nicolaum Episcopium, mense Augusto, 1544)

Vara grebuma ilustrācijas vācu matemātiķa un fiziķa K. E.Vunša (C. E.Wünsch, 1744-1828) Kosmoloģiskajām sarunām par pasaules un cilvēces izcelsmi (Kosmologische Unterhaltungen : Kupfertafeln zu Chr. E. Wünsch's Kosmologische Unterhaltung, 3. Theil. Von dem Menschen. Leipzig : Breitkopf, 1780)

Fr. Bēkona (1561-1626) traktāti un esejas par filozofijas, morāles, politikas un vēstures jautājumiem. Pirmpublicējums (Francisci Baconi [...] Opera omnia, quæ extant: philosophica, moralia, politica, historica. Francofurti ad Moenum [Franckfurt am Main] : Impensis Joannis Baptistæ Schonwetteri, Typis Matthæi Kempfferi, 1665)

18./19. gs. mijas bilžu grāmata bērniem ar dzīvnieku, augu, ziedu, augļu, minerālu, kostīmu, senlietu u. c. objektu attēliem. Satur īsu zinātnisku, bērna uztverei saprotamu skaidrojumu vācu mecenāta F. J. Bertuha (1747-1822) redakcijā (Porte-feuille des enfants = Bilderbuch für Kinder / redigé par F. J. Bertuch. Weimar : Bureau d'Industrie, 1802)