Rokraksti

Izstādē aplūkojamā rokrakstu kolekcija aptver laika posmu no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Senākās rokrakstu grāmatas „Psalterium Davidis” un „Parabolae Salomonis” iegūtas no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem. Tās izceļas ar savu māksliniecisko noformējumu, daudzkrāsainiem un zeltītiem iniciāļiem. Bibliotēkās glabājas Baltijas kultūrvēsturei nozīmīgi materiāli, hronikas, ģenealoģijas, ceļojumu apraksti, dienasgrāmatas. LU Akadēmiskajā bibliotēkā īpaši liela nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga J. K. Broces (1742–1823), publicista G. Merķeļa (1769–1850), dzejnieka J. M. R. Lenca (1751–1792) rokrakstu fondiem un A. Buhholca Baltijas ģenealoģisko materiālu krājumam 53 sējumos. Apjomīga ir ievērojamu valstsvīru, zinātnieku un kultūras darbinieku autogrāfu kolekcija. Sagalabājušies Pētera I, Katrīnas II un Napoleona parakstītie rīkojumi, Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa, M. Lutera, H. K. Andersena, H. Berlioza, F. Lista, L. Pastēra vēstules un autogrāfi. Rokrakstu krājuma lielu daļu veido latviešu zinātnieku, rakstnieku, valodnieku, folkloristu, kultūras darbinieku fondi, sākot ar K. Fīrekera latviešu valodas vārdnīcas 17. gadsimta norakstiem līdz pat 21. gadsimta materiāliem. Latviešu rokrakstu krājumā ir K. Valdemāra, K. Barona, J. Poruka, J. Jaunsudrabiņa, R. Blaumaņa, A. Čaka un daudzu citu autoru manuskripti, kā arī latviešu zinātnieku fondi. Izstādes manuskriptu klāstu papildina daudzveidīgi materiāli no LU Bibliotēkas rīcībā esošās apjomīgās LU prof. J. Lautenbaha rokrakstu un dokumentu kopas - Tērbatas universitātes perioda rokraksti vācu valodā, sentimentāls dzejolītis ar parakstu Jūsminis, pirmteksts plašam rakstam par Stērstu Andreju, kā arī rūpīgi saglabātā Latvijas Universitātes Padomes 1924. gada vēstule par Latvijas Universitātes doktora honoris causa titula piešķiršanu. Pirmo reizi publiskai apskatei izlikti divi manuskripti kopā ar darbu pirmpublicējumu: J. Alunāna dzejoļu krājums „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kas tiek uzskatīts par pirmo mākslinieciski nozīmīgo dzejas apkopojumu latviešu valodā, un pirmā latviešu valodā sarakstītā reālistiskā romāna „Mērnieku laiki" manuskripta fragments. Viena no romāna autoru – M. Kaudzītes teksta labojumos un papildinājumos skaidri redzams radošais darba tapšanas process. SKATĪT ATTĒLUS