Iespieddarbi


Senie un retie iespieddarbi

LU Akadēmiskā bibliotēka glabā Rīgas pilsētas bibliotēkas (Bibliotheca Rigensis) kolekciju no tās dibināšanas pirmsākumiem 1524. gadā reformācijas kustības laikā.

Eiropas iespieddarbu kolekcijā vissenākās grāmatas ir 210 inkunābulas, kas iespiestas J. Gūtenberga un viņa pēcteču laikā – līdz 1500. gadam. Senākā inkunābula ir lapa no latīņu valodas mācību grāmatas „Catholicon”, ko iespiedis, domājams, 1460. gadā Maincā J. Gūtenbergs. 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā „Missale Viburgense”, kā arī Venēcijā 1496. gadā izdotais „Plenarium” ir vienīgie līdz šim zināmie eksemplāri pasaulē. Liela daļa inkunābulu cauri gadsimtiem saglabājušās oriģinālajā iesējumā – smagos koka vākos, apvilktos ar ornamentētu ādu, metāla kalumiem, slēdžiem un ķēdēm.

Plaši pārstāvēta arī vēlāko gadsimtu Eiropas grāmatniecība ar Roterdamas Erasma, Petrarkas, Juvenāla, Cicerona, Ezopa, Tita Līvija un citu autoru darbu izdevumiem, Kristofa Plantēna, Elzevīra, Alda Manūcija, Frobēna un citu ievērojumu grāmatizdevēju produkciju. To vidū īpaši nozīmīgi ir izdevumi, kas veltīti Rīgai vai kuros rodamas ziņas par Baltijas reģionu. Unikāli ir M. Lutera Vitenbergā izdotie darbi, galvenokārt polemiskas ievirzes raksti, vairāki no kuriem vēršas pie domubiedriem Rīgā, Tērbatā un Tallinā ar aicinājumu veicināt laicīgo izglītību, dibināt skolas un bibliotēkas.

Latviešu grāmatu kolekcijas pirmsākumi datējami ar G. Manceļa sastādīto darbu izdevumiem 17. gadsimtā. Bibliotēkā ir bagātākā pirmā Rīgas tipogrāfa N. Mollīna iespieddarbu kolekcija, kas aptver viņa darbības laiku Rīgā (1588.–1625). Reto grāmatu krājums atspoguļo arī nākamo gadsimtu Rīgas un Jelgavas tipogrāfiju devumu. J. G. Vilkena tipogrāfijā 1689.–1695. gadam iespiestā Bībele E. Glika tulkojumā ir lielākais iespieddarbs latviešu valodā līdz pat 19./20. gs. mijā izdotajām K. Barona „Latvju Dainām". Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kalendāru kolekcijai ar senāko N. Mollīna 1592. gadā iespiesto astroloģijas kalendāru un plašajam periodisko izdevumu fondam, sākot ar senākajiem Rīgas pirmās avīzes „Rigische Novellen” numuriem 17. gadsimtā un pirmo periodisko izdevumu latviešu valodā „Latviešu Ārste" (1768).

SKATĪT ATTĒLUS



LU profesora Pētera Šmita grāmatu kolekcija

 

Pēteris Šmits (1869–1938) bija izcils valodnieks, etnogrāfs, etnologs, folklorists, sinologs. Par savu studiju virzienu P. Šmits izvēlējās filoloģiju: slāvu filoloģijas studijas Maskavas Universitātē (1891–1892), austrumu tautu valodu studijas Pēterburgas Universitātē (1892–1896) un Pekinas Universitātē (1896–1899). No 1899. gada P. Šmits bija mandžūru un ķīniešu valodas gramatikas profesora vietas izpildītājs Vladivostokas Tālo Austrumu institūtā. 1902. gadā Pēterburgas Universitātē jaunais zinātnieks aizstāvēja disertāciju par ķīniešu mandarīnu valodas gramatiku („Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений”). Dzimtenē P. Šmits atgriezās 1920. gadā un darba gaitas turpināja Latvijas Universitātē (1920–1938). Zinātniskajā darbībā viņš pievērsās galvenokārt valodniecībai. P. Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklēja gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un veica plašus pētījumus par šo cilšu valodām.

LU savā īpašumā ir ieguvusi vērtīgu speciālo kolekciju 2162 izdevumu apjomā. Kolekcijā ir īpaši pagātnes liecinieki: 16. gadsimta seniespiedumi, kā arī 17. un 18. gadsimta pirmie izdevumi latviešu valodā. LU Bibliotēka lepojas ar, iespējams, vienīgajiem iespieddarbiem mandžūru un ķīniešu valodā, kas iesieti īpašos auduma apvalkos ar aizdari.

P. Šmita kolekcijas vislielāko vērtību un saturisko nozīmīgumu veido darbi austrumpētniecībā: sinoloģijā, mandžūristikā, altaistikā, mongolistikā, japānistikā u.c. Dāvinājumā atrodami unikāli izdevumi Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu tautu valodās un šo valodu mācīšanas metodiskie līdzekļi. Kolekcija ietver izdevumu tekstus ķīniešu, mandžūru, japāņu, mongoļu, evenku (tungusu), udeheju, nanaju u.c. valodās. Kolekcijas pērles ir ķīniešu un mandžūru grāmatas un manuskripti, īpaši ksilogrāfi. 

Izstādē aplūkojama P. Šmita disertācija (1902) par ķīniešu valodas mandarīnu dialekta gramatiku, kurā piedāvāta pilnīgi jauna ķīniešu valodas pasniegšanas metodika, kā arī vairākas vēsturiskās antikvitātes: pirmā ķīniešu gramatikas mācību grāmata Krievijā, kas sastādīta 1835. gadā, un ķīniešu un mandžūru oriģinālizdevumi. Kolekcija lepojas ar pirmo latīņu burtiem rakstīto evenku mācību grāmatu, kas saglabājusies tikai vienā eksemplārā.

SKATĪT ATTĒLUS



Ernesta Felsberga un LU Mākslas kabineta kolekcijas izdevumi

Ernests Felsbergs (1866–1928) ir Latvijas Universitātes (LU) pirmais rektors un profesionāls mākslas vēsturnieks. 1920. gadā E. Felsbergs uzsāka darbu Latvijas Augstskolā (vēlākajā Latvijas Universitātē) kā profesors, bet 1920. gada septembrī tika iecelts par rektora vietas izpildītāju (apstiprināts šajā amatā 1922. gadā). Profesors rektora amatā palika līdz 1923. gada vasarai. Profesors E. Felsbergs bijis arī LU Mākslas kabineta ekspozīcijas veidotājs.

Pateicoties E. Felsberga entuziasmam un iniciatīvai, LU Mākslas kabinets ieguva bagātu priekšmetu un grāmatu kolekciju. Kolekcijas tematika ir pasaules mākslas vēsture, ietverot klasiskos mākslas vēstures izdevumus, literatūru par antīkās pasaules mākslu, senās Ēģiptes kultūras mantojumu un tā arheoloģisko izpēti, darbus par renesanses māksliniekiem un citus izdevumus. Šie izdevumi ir noderīgi mākslas studijām par dažādiem laikmetiem un mākslas nozarēm. E. Felsberga un LU Mākslas kabineta grāmatu un attēlu kolekcija ir plašākā un vērtīgākā šāda veida kolekcija 20.gs. sākumā Latvijā.

Izstādē redzama E. Felsberga 1910. gadā Tērbatas Universitātē krievu valodā aizstāvētā disertācija “Brāļi Grakhi”, ilustratīvi albumi par grieķu un romiešu antikvitātēm, antīkajām monētām kā mākslu, ķīniešu porcelānu kā mākslas fenomenu, attēli no tematiska periodiskā izdevuma “Dekoratīvās mākslas paraugi” un mākslas izdevumi savdabīgi veidotā iesējumā.

SKATĪT ATTĒLUS